Jānis Putniņš: Ofšori privatizē Latviju. Ogregeita

Palielināt attēlu

Laikā, kad gardākie kumosi Rīgā un tās tuvumā sadalīti, uzmanību saista notikumi perifērijā. Ogrē, izspēlējot dīvainu scenāriju, kāda firma ieguvusi ekskluzīvu iespēju bez izsoles privatizēt gandrīz 8 hektārus pašvaldības zemes, lai uzbūvētu un par smuku naudiņu gaisā uzsistu 29 privātmājas.

Sakarsušo nekustamā īpašuma cenu apstākļos iespēja kādu zemes pleķi dabūt pa lēto vilināt vilina. Kur nu vēl labāks variants par lielu pašvaldībai piederošu zemes platību privatizāciju, turklāt nevis izsoles kārtībā, bet gan par Valsts Zemes dienesta noteiktu, salīdzinoši zemu cenu un 70% sedzot īpašuma privatizācijas sertifikātos!

Neērti, taču, kad runa ir par pašvaldības – tātad, faktiski, iedzīvotāju – īpašumu, tad, kur tu nabags liksies, tie "reņģu ēdāji" ir jāapmuļķo. Variantu, kā to izdarīt, pietiek, taču iezīmējas kopīgas tendences:

Daudzpakāpju shēma, kur sākumā parādās tikai aisberga redzamā daļa. Kāds privāts uzņēmums izrāda gandrīz vai labdarību, ielaižoties sev it kā neizdevīgā biznesa darījumā. Notikumu gaitā situācija radikāli mainās: neparedzēti apstākļi, kļūdas un likumpārkāpumi bez konkrēta vainīgā, tiesiskā maldība. Visbeidzot atklājas, ka jau pašā sākumā "labdarības" darījumam bijis pavisam cits mērķis. Taču arī šai viltībai ir savi taisnojumi: vai nu tauta to nebūtu sapratusi (kā Liepnieks izsakās kempmaijera atklāsmēs), vai arī notikusi neparedzēta situācijas maiņa. Kā likums šajos darījumos ir saistība ar kādu ārzonas jeb ofšora firmu.

Apbrīnojama līdzība ar šo shēmu ir arī notikumiem Ogrē. 8 hektāru liela pilsētas īpašuma upurēšana privāta biznesa interesēs kļuvusi par sava veida ogregeitu.

Kā tas notika

2002.gadā notiek klusītiņa publiskā apspriešana, kurā "vairākums" – tieši 3 iedzīvotāji – pauž savu rakstisku atbalstu idejai par jauna mikrorajona izbūvi 8 hektāru platībā. Nākamajā gadā Ogres novada dome nodod zemesgabalu pašvaldības aģentūras "Mālkalne" valdījumā, uzdodot nodrošināt komunikāciju izbūvi (un tikai!). Taču "Mālkalne" izrāda "iniciatīvu" un izsludina konkursu par zemesgabala nodošanu koncesijā, konkursa uzvarētājam iegūstot tiesības ne vien izbūvēt komunikācijas, bet arī būvēt un pārdot privātmājas. Svarīgs moments – Koncesijas likums paredz, ka uzbūvētajām mājām jāpaliek pašvaldības īpašumā, bez tiesībām firmai tās iztirgot.

Līdz ar to faktiskie noteikumi nav sevišķi izdevīgi un, likumsakarīgi, piesakās tikai viens kandidāts – SIA "NĪA", kuras 49,50 % kapitāldaļu 2003.gada pavasarī iegādājusies Lihtenšteinā reģistrēts pagaidām nezināmiem īpašniekiem piederošs ārzonas uzņēmums "Drug Trust reg". SIA "NĪA" gan neatbilst konkursa nolikumam – tai ir 60 800,50 latu liels nodokļu prāds. Tomēr konkursa komisija firmu par katru cenu velk uz priekšu un klusībā (neievietojot sludinājumu "Latvijas Vēstnesī") izsludinot otro, pagarināto konkursa termiņu. Arī tam beidzoties, SIA "NĪA" paliek vienīgais kandidāts, arī nodokļu parāds ir saglabājies. Visbeidzot – gandrīz mēnesi pēc noteiktā termiņa beigām – SIA "NĪA" iesniedz atbilstošu VID izziņa un kļūst par konkursa uzvarētāju.

Komunikāciju izbūvi noteiktajā termiņā SIA "NĪA" tomēr neveic, 2005.gada pavasarī aizbildinoties ar to, ka "esošā teritorija mitrā pavasara dēļ ir pārpurvota vairāk nekā parasti un produktīvi izmantot mehānismus celmu raušanai nav iespējams." Vietējie gan zina, ka šajā vietā vienmēr bijis purvs (to, starp citu būtu jāzina arī tiem, kuri plāno no SIA "NĪA" pirkt mājas Ogrē).

Tikai 2006.gadā jau nākamā sasaukuma dome (ar pietiekami līdzīgu sastāvu) saķer galvu un konstatē, ka pieļauta "tiesiska maldība". Lai nebūtu jāsludina izsole par zemesgabala nomu, deputāti pārgroza neizdevīgo koncesijas līgumu par ļoti izdevīgu nomas līgumu ar trīs gadus atpakaļ (no 2003.gada) ejošu spēku! Neviens galva par pieļautajām kļūdām neripo, toties SIA "NĪA" kā nomnieks iegūst pirmpirkuma tiesības uz pašvaldības īpašumu.

Jau parīt (ceturtdien) Ogres novada dome pieņem lēmumu par 28-31 zemesgabala (bijušais Zilokalnu prospekts 9) nodošanu privatizācijai SIA "NĪA". Precīzs zemesgabalu skaits vēl jānoskaidro, jo detālajā plānojumā paredzēti 28 apbūves gabali, bet pagājušajā nedēļā dome atkal "kļūdījusies" un "nejauši" iekļāvusi lēmumus par 31 zemesgabala privatizāciju.

Privatizācija notiks par valsts Zemes dienesta noteikto cenu, 70% maksājot nekustamā īpašuma privatizācijas sertifikātos. Cena vēl nav zināma, taču domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs lēš, ka pilsētas ieguvums varētu būt aptuveni 5 lati par kvadrātmetru (tātad, iespējams, reizes piecas zemāk par tirgus cenu).

Tikmēr Ogres novada dome lepni sit sev pa krūtīm: pilsētas iedzīvotāji dabūšot jaunā mikrorajona sakārtoto infrastruktūru, mikrorajona ceļu un "biezos" – tos, kuri varēs atļauties no SIA "NĪA" iegādāties šeit īpašumus un pilsētas budžetā maksāt augstos nekustamā īpašuma nodokļus. Nav gan skaidrs, kāds man, nu, teiksim Tīnūžu prospektā dzīvojošam ogrēnietim, labums no sakārtotās infrastruktūras jaunajā, pietiekami savrupajā mikrorajonā un kādu ienākumu un finansiālās iespējas pašvaldībai nesīs šajā mikrorajonā izbūvētie ceļi, kurus pašvaldība uzturēs par saviem līdzekļiem.

Tā vien šķiet, ka gana inteliģentā Ogres novada dome tik nopietnu putru varēja "savārīt" daudz klusāk un prātīgāk – tā lai ik uz soļa nevarētu piesieties. Pārsteidz arī Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas (EM) kūtrums – pirmā pārkāpumus it kā konstatē, taču norāda, ka tā esot Ekonomikas ministrijas kompetence. Savukārt EM, arīdzan konsatējot pārkāpumus, apgalvo, ka jautājums neietilpst EM kompetencē.

Vai varasvīriem nevajadzētu būt aktīvākām un, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, aizliegt vai jo īpaši izvērtēt pašvaldību un valsts darījumus ar ofšora kompānijām?